Jau 2022. gada vasarā Sieviešu sadarbības tīkla nacionālās Vardarbības observatorijas koordinatores Agneses Černajas vadībā, ar Sieviešu sadarbības tīkla padomnieces un SST pārstāves WAVE tīkla Konsultatīvajā padomē Dr.psych. Intas Poudžiunas padomu, darba grupā ar Krīžu centru “Skalbes”, “Talsu sieviešu un bērnu krīžu centru” un “Latvijas Bērnu forumu” puses vienojās, ka par to, ka nepieciešams noskaidrot apstākļus, kas šobrīd ietekmē pakalpojumu sniegšanu, veicot aptauju gan nevalstiskajām organizāciju vidū, gan apzinot sociālo dienestu viedokļus.
Sieviešu sadarbības tīkls laika posmā no 9.- 21. novembrim veica organizāciju, kuras strādā ar vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem, aptauju, lai uzsāktu atbalsta tīkla no vardarbības cietušām sievietēm pilnveidošanu, balstoties uz tiešo pakalpojumu sniedzēju pieredzi. Aptauja tika izsūtīta sociālajiem dienestiem, krīzes centriem un nevalstiskajām organizācijām. Aptaujas ietvaros organizācijām tika lūgts izvērtēt ar kādām grūtībām tās sastopas ikdienas darbā un kāds atbalsts un iespējas būtu nepieciešamas. Tika saņemtas 49 atbildes no visiem Latvijas reģioniem.
Rezultāti liecina, ka ir nepieciešami uzlabojumi vairākās jomās. Respondenti piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka grūtības ikdienas darbā sagādā speciālistu trūkums (74%) un noslodze (80%), pārmērīgs administratīvais slogs (54%), likumu normu izpratnes un pielāgošanas atšķirības iesaistīto pušu starpā (51%) un nepietiekama informācija par labo praksi Latvijā (47%) un ārvalstīs (57%). Kā vislietderīgāko atbalstu organizācijas saredz tieši pieredzes apmaiņas ar citu organizāciju pārstāvjiem Latvijā (73%) un ārzemēs (63%).
Jāņem vērā, ka organizāciju iespējas nodrošināt kvalitatīvu, klienta vajadzībām atbilstošu un ātru atbalstu no vardarbības cietušajiem tieši ietekmē cietušo vēlmi vērsties pēc palīdzības un sniegtā atbalsta rezultātu gan īstermiņā, pārtraucot vardarbību, gan ilgtermiņā, lai turpinātu pilnvērtīgu no vardarbības brīvu dzīvi un dziedētu gūtos emocionālos ievainojumus.
Iepriekš minētās grūtības tiek aktualizētas arī atvērtajos jautājumos, kur respondenti atkārtoti vērsa uz tām uzmanību, sniedzot konkrētus piemērus. Tiek norādīts, ka:
-
Jāizvērtē iespējas samazināt birokrātiskos šķēršļus gan klientiem, gan organizācijām;
-
Jāveicina starpinstitucionālā sadarbība, nepieciešamas vadlīnijas, jāpārskata atbildība iestāžu starpā, jo tā nereti pārklājas;
-
Šobrīd valsts nodrošinātie atbalsta pasākumi nav pietiekamā daudzumā pieejami, konsultāciju skaits ir nepietiekams, uzturēšanās laiks krīzes centros vai rehabilitācijā ir pārāk īss;
-
Trūkst informācijas par to, kas ir vardarbība, jāpilnveido definīcija;
-
Nepieciešams pārskatīt NVO finansēšanas modeli, nodrošinot ilglaicīgu pakalpojumu un sedzot pakalpojuma pilnas izmaksas;
-
Nepieciešami krīzes dzīvokļi, drošie mājokļi;
-
Jāpilnveido pasākumi, kas attiecas uz vardarbības veicēju;
-
Klientam ir būtiski saņemt individuālu atbalstu un tam jānotiek pēc iespējas ātrāk, kas šobrīd ne vienmēr var tikt nodrošināts, it īpaši atsevišķās klientu sistēmas reģistrācijas dēļ;
-
Nepieciešams plašāks apstiprināto un pieejamo pakalpojumu klāsts;
-
Jārod risinājums, lai nodrošinātu apmaksāta (?) transporta iespējas reģionos;
-
Sniedzot konsultācijas nav iespējams nodrošināt konfidencialitāti, jo nav tam atbilstošu telpu;
-
Jāpilnveido pamatvajadzību nodrošināšana klientiem (apģērbs, ēdiens).
Kopumā izvērtējot aptaujas rezultātus un ņemot vērā salīdzinoši lielo atbilžu skaitu, kurās respondenti vairākas grūtības vērtē neitrāli, nevis norāda, ka šādu grūtību nav, Sieviešu sadarbības tīkls aicina steidzami kopīgiem spēkiem risināt šos jautājumus, atjaunojot 14. Saeimā Darba grupu Vardarbības ģimenē mazināšanai, veikt nepieciešamos tiesību aktu grozījumus un nostiprināt vienotu tīklu no vardarbības cietušo sieviešu labā.
Pētījums veikts ar Labklājības ministrijas atbalstu un Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta “Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā” ietvaros.
