Ukrainas bērni un jaunieši kopā ar savām ģimenēm nostiprina latviešu valodu un apgūst jaunas prasmes
15.09.2024
Lasīt vairāk
Starpkultūru dialoga veicināšana ir viens no diviem galvenajiem Annas Lindes fonda Latvijas tīkla darba virzieniem.
Lai palīdzētu izprast starpkultūru attiecību būtību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā, lai palīdzētu apgūt starpkultūru komunikācijas prasmes, veicinātu partneru atrašanu dialogam, Annas Lindes fonda Latvijas tīkls veicina starptautisko sadarbību, tīkla dalību pasākumos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs un Latvijā, kā arī jaunu partnerību veidošanos.
Biedru kapacitātes celšana starpkultūru dialoga veidošanai ir viens no diviem galvenajiem Annas Linde fonda Latvijas tīkla darba virzieniem. Lai nostiprinātu ekspertīzi un zināšanas gan organizācijās, gan to biedriem, Annas Lindes fonda Latvijas tīkls organizē mācības, nodrošina informāciju par iespējām apgūt zināšanas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs un Latvijā, konsultē par finansējuma piesaisti.
Annas Lindes fonda rekomendācijas politikai<<
YouthMed on - programma, mācību materiāli, finansētāju informāicija<<
Diskusijā izsaka priekšlikumus kā sekmēt Latvijas un Dienvidvalstu partnerību
2022. gada aprīlis
Lai pārrunātu Latvijas prioritātes sadarbībai ar ES Dienvidu kaimiņvalstīm, Latvijas gatavību strādāt šajā reģionā un pieejamos resursus, kā arī saprastu, kāda rīcība Latvijā būtu nepieciešama, it īpaši nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar bēgļiem, integrācijas jautājumiem un starpkultūru izglītību, šā gada 30.martā tika rīkota diskusija.
To organizēja Sieviešu sadarbības tīkls, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Arābu kultūras centrs. Pasākumu atbalstīja Annas Lindes fonds.
Diskusijas dalībnieki: Hosams Abu Meri, Ministru prezidenta padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos; Libānas Republikas Goda konsuls Latvijā, Arābu kultūras centra vadītājs; ārsts un politiķis; Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents; Biznesa augstskolas “Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs; Prof. Jānis Priede, Latvijas universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs; Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja; Annas Lindes fonda Latvijas tīkla koordinatore
Viena no diskusijas dalībniecēm - Sintija Broka, Latvijas ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore apkopoja galvenos secinājumus un rekomendācijas pie kurām diskusijas laikā nonāca tās dalībnieki.
Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģions ir gan izaicinājumu pilns un Latvijai ģeogrāfiski tāls, gan arī kulturāli bagāts, atvērs un ārkārtīgi plaša potenciāla pils. Šī reģiona dažādība, tā sadarbības partneru pulkam liek būs modram un sadarbību veidot radošā garā. Reģions apvieno virkni savstarpēji dažādu valstu, kas katra pati par sevi prasa atšķirīgas un izglītotas pieejas izvēli. Šobrīd Latvija reģionā tiek pārstāvēta ar vēstniecībām Ēģiptē, Izraēlā un Apvietotajos Arābu Emirātos (AAE), kā arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību AAE un sabiedrisko pārstāvju tīklu Ēģiptē.
Latvijas kā mazas valsts ārpolitiskās prioritātes ir skaidras, it īpaši ņemot vērā pēdējos ģeopolitiskos satricinājumus, kas saistāmi ar karu Ukrainā. Mūsu primārās ārpolitiskās intereses saistās ar spēcīgu Ziemeļatlantijas līguma organizāciju – NATO un spēcīgām transatlantiskajām saitēm kā arī ar spēcīgu Latviju vienotā Eiropas Savienībā. Šīs ir prioritātes, no kurām attīstās arī tālāki ārpolitiskie vektori. Tostarp arī Latvijas intereses un ciešāks atbalsts sadarbībai ar Dienvidu kaimiņiem Vidusjūras austrumu un dienvidu piekrastē, tādējādi rūpējoties par stabilitāti Eiropas kaimiņu reģionā un veicinot uzticību kopējām vērtībām – demokrātijai, cilvēktiesībām, tiesiskumam, labai pārvaldībai, tirgus ekonomikai, dzimuma līdztiesībai un sievietes drošībai sabiedrībā, kā arī ilgtspējīgai attīstībai.
Papildus politiskajām interesēm klātesoša ir arī ārējās ekonomiskās politikas veicināšana un spēcināšana reģionā. Diskusijas dalībnieki atzīst, ka spēcīgas ekonomiskās un uzņēmējdarbības attiecības var veidot uz spēcīga politiskā pamata, ko diemžēl, nereti kavē valsts pārvaldes ierēdnieciskā pieeja procesu attīstībā. Šobrīd Latvijas ārējā politikā nepastāv vienotas pieejas reģionam. Mūsu politiskā sadarbība, kas reģiona kontekstā ir uz notikumiem reflektējoša nevis proaktīva, noved pie situācijas kurā starp nozarēm nepastāv vienota valsts tēla izpratne - vienots starptautiskais valsts mārketings ar ko Latvija konkurē starptautiskajā sistēmā.
Pēc ekspertu domām ir ārkārtīgi svarīgi, ka reģiona pieejas veidošanā valsts veidotu sinerģiju starp uzņēmējiem un industrijām, akadēmisko sektoru un pilsonisko sabiedrību, tādējādi ļaujot veidot radošas attiecības gan savstarpēji, gan uz āru. Diplomātija ir jāpielāgo atbilstoši laikmetam, kurā arvien lielāku lomu spēlē gan vienotas publiskās diplomātijas aktivitātes, gan paaugstinās tīklojuma diplomātijas nozīme. Stratēģiska un mērķtiecīga tīklojumu veidošana un vadīšana ir diplomātiskās ietekmes palielināšanas svira un atslēga uz sekmīgu valsts interešu aizstāvību.
Galvenās rekomendācijas:
- Turpināt aktīvi atbalstīt ES reģionālās iniciatīvas;
- Vienotas ārpolitiskās pieejas reģionam izstrāde (sadarbībā ar dažādiem sektoriem), definējot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus;
- Visu ieinteresēto pušu - pilsoniskās sabiedrības organizāciju, zinātnisko un izglītības iestāžu, pašvaldību, uzņēmēju, - iesaiste politiku plānošanā un ieviešanā;
- Radošas, atvērtas un uzņēmējdarbību atbalstošas diplomātijas nepieciešamība;
- Tīklojuma diplomātijas praktizēšana, maksimāli iesaistot diasporas profesionāļu potenciālu;
- Darbs pie vienota starptautiskā mārketinga stratēģijas izstrādes, kas vitāli nozīmīgs arī Latvijas kandidatūras procesā uz ANO Drošības Padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu;
- Iekšējās likumdošanas sakārtošana, kas palīdzētu veicināt izglītības, kā importu, tā arī eksportu;
- Izglītība ir atslēgas elements vairākos virzienos - Latvijas sabiedrības un valsts pārvaldes izglītošana par reģiona sniegtajām iespējām un kulturālo dažādību, kā arī sava tēla veidošana reģionā;
- Stabila ANO konvenciju bērnu, sieviešu, cilvēku ar invaliditāti un citu ieviešanas aizstāvība;
- Eiropas Savienības un Latvijas politiku bērnu, jaunatnes, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu novēršanas jomā prioritizēšana sadarbības projektos.
Annas Lindes 2021. gada Starpkultūru tendenču ziņojums
2021. gada decembris
Aģentūra "Ipsos-MORI" 2020. gadā veica pētījumu astoņās Eiropas valstīs (Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Rumānijā un Zviedrijā) un piecās valstīs, kas robežojas ar Vidusjūras dienvidu un austrumu krastu (Alžīrijā, Jordānijā, Libānā, Mauritānijā un Marokā). Ziņojumā aplūkotās tēmas ir šādas: pieaugošā digitālā savienojamība pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikā; vides aizsardzības jautājumu ietekme uz starpkultūru dialoga veicināšanu; efektīvi veidi, kā novērst kultūras plaisu un polarizāciju; plašsaziņas līdzekļu loma starpkultūru uztveres veidošanā; jaunieši un sievietes kā pārmaiņu un dialoga virzītājspēki; mākslas iniciatīvas kā līdzeklis pārpratumu un stereotipu novēršanai; uz vietu balstītas politikas integrācijas politikas nozīme labākai kopdzīvei; kultūras un uzticēšanās loma Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībās.
Iespējas apgūt zināšanas, izmantojot Annas Lindes fonda ziņojumu "Starpkultūru tendences un sociālās pārmaiņas Eiropas un Vidusjūras reģionā"
2021. gada oktobrī
Tiešsaistes kurss "Eiropas un Vidusjūras reģiona starpkultūru tendences" ir balstīts uz Annas Lindes fonda ziņojumu par starpkultūru tendencēm un sociālajām pārmaiņām Eiropas un Vidusjūras reģionā, tostarp unikālu sabiedriskās domas aptauju, kurā piedalījās reprezentatīva Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu iedzīvotāju izlase par savstarpēju uztveri, vērtībām un atvērtību daudzveidībai.
Dalība kursā ir bez maksas. Kursa ilgums ir četras nedēļas, aptuveni divas stundas nedēļā. Kurss ir balstīts uz videomateriāliem un ir interaktīvs. Izglītojamie, kuri piedalīsies visās kursa aktivitātēs, saņems dalības sertifikātu.
Kurss mērķa grupa ir izglītotāji, kuri vēlas labāk izprast Vidusjūras reģiona iedzīvotāju dažādās kultūras un vērtības; sociālie darbinieki vai pētnieki, kas strādā starpkultūru vidē; studenti, kas nodarbojas ar starpkultūru izglītību; skolu pedagogi, kas saskaras ar multikulturālu vidi savā klasē; žurnālisti, kuri raksta par starpkultūru jautājumiem, un lēmumu pieņēmēji, kuri vēlas vākt datus politiku izstrādei.
Vairāk informācijas šeit: https://www.annalindhfoundation.org/online-course-euro-mediterranean-intercultural-trends
Eiropas sieviešu organizāciju tīkli vienojas par sadarbību jaunu sieviešu karjeras attīstībā
2021. gada maijs
Lai izveidotu tīklu visā Eiropā un Vidusjūras reģionā, lai atbalstītu meiteņu un jaunu sieviešu iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbā un izvērtētu nepieciešamos un esošo resursus, kas ir pieejami, notika tiešsaistes diskusija, kurā piedalījās: Alisa Ahrabare, “Radical Girlsss” līdzveidotāja un vadītāja, “Osez le féminisme” pārstāve, Adriana Thiago, Sievietes pret vardarbību Eiropā (WAVE) Jaunatnes vēstniece, Kristine Oļeiņika, PhD, Londonas Universitātes koledžas pētniece, , Sāra Elizabete Vinberga, Rīgas Stradiņa universitates fakultātes domniece, Ana Sofia Fernandesa, Portugāles Sieviešu tiesību platformas prezidente, Gunta Kelle, Jaunatnes organizāciju apvienības IMKA latvija prezidente,
Edīte Kalnina un Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes locekles.
Dalībnieces atskatījās uz savu pieredzi meiteņu un jaunu sieviešu iesaistē un izglītošanā, iepazinās ar Ziemeļvalstu, Baltijas un Baltkrievijas Jauno feministu skolas pieredzi un vienojās, ka ir vajadzīgs atbalsts jaunu sieviešu karjerai, darba un privātās dzīves līdzsvara kompetencēm un aktīvismam pilsoniskās sabiedrības organizācijās. Visas izteica gatavību pielikt pūles, lai izveidotu lielāku sadarbības tīklu visā Eiropas Savienībā un Vidusjūras dienvidu reģionā nolūkā iesaistīt Eiropas Sieviešu lobija dalīborganizācijas un Annas Lindes fonda tīkla organizācijas sadarbībā kopienu attīstības un sieviešu migrantu iekļaušanas labā.
Lai dotu sievietēm un meitenēm un viņu organizācijām iespējas, jāizmanto tiešsaistes rīki, kas var palīdzēt samazināt mācību izmaksas un sasniegt lielāku auditoriju un līdzdalību.
Diskusija notiek Annas Lindes fonda Virtuālā maratona ietvaros.
ALF virtuālais maratons dialogam
2021. gada aprīlis
Annas Lindes fonda Virtuālais maratons dialogam Eiropas un Vidusjūras reģionā reģionā iesaistīs ALF pilsoniskās sabiedrības tīkla un partnerorganizāciju aktivitātes, kas notiks 42 dienu laikā no 19. maija līdz 29. jūnijam. Virtuālā maratona mērķis ir uzsvērt starpkultūru dialoga nozīmi, lai veidotu ilgtspējīgu sabiedrību EuroMed reģionā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītās problēmas un iespējas. Lai sasniegtu šo mērķi, papildus bagātīgajai pilsoniskās sabiedrības izveidotajai programmai un partneru vadītiem pasākumiem, Annas Lindas fonda organizētie iknedēļas publiskie virtuālie dialogi stimulēs plašu sarunu un pārdomas par galvenajiem jautājumiem, kas ietekmē reģiona iedzīvotāju savstarpējo uztveri un kopīgu rīcību, lai kopīgi risinātu sociālās un kultūras problēmas, kas skar ziemeļu sabiedrību, no Vidusjūras uz dienvidiem, ziemeļiem, austrumiem un rietumiem.
Lieli organizāciju tīkli vienojas par sadarbību sieviešu ieguldījuma redzamības palielināšanā
2021. gada aprīlis
Lai veicinātu sadarbības veidošanos un uzsvērtu sieviešu lomu ilgtspējīgas attīstības veidošanā notika tiešsaistes diskusija starp aktīvu un redzamu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju dalību, pašvaldību un mediju pārstāvēm.
Diskusijā piedalījās: Mudīte Priede, Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre, Dace Terzena, žurnāla “Mājas Viesis” galvenā redaktore, Baiba Rivža, LLU profesore, starptautiskās sieviešu organizācijas “Zonta International” Latvijas vadītāja, Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, Sievietes līderes balvas ieguvēja, Dace Paegle, Latvijas Bēnru foruma brīvprātīgo koordinatore, Sievietes līderes balvas ieguvēja, Gunta Kelle, Jaunatnes organizāciju apvienības IMKA Latvija prezidente, Zane Siliņa, Latvijas Lauku foruma projektu vadītāja, un Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja.
Diskusijas dalībnieces vienojās par to, ka Latvijas sieviešu ieguldījums ilgtspējīgā un iekļaujošā attīstībā ir būtisks, ne visu sieviešu ieguldījumu ir pietiekami pamanīts, tāpēc jāveido ilgstoša sadarbība un dalībnieces ir gatavas ieguldīt savu darbu, lai veicinātu kandidāšu atlases procesu, atbalstītu nacionālu un starptautisku balvu kandidātu identificēšanai un labu nomināciju sagatavošanu Eiropas Sieviešu lobija, Eiropas Starptautiskās kustības, Annas Lindas fonda, citām.
Dalībnieces uzsvēra, ka svarīgi strādāt pie jaunu balvu iniciēšanas un pusēm ir interese sadarboties.
Vācijas prezidentūras Eiropas Savienības ietvaros Annas Lindes fonds rīko starptautisku pasākumu iepazīstināšanai ar 2020. gada Starpkultūru tendenču pētījumu
2020. gada decembrī
Pētījums ir zinātnisks instruments, kas apkopo tūkstošu cilvēku viedokļus no Eiropas un Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu daļas par viņu savstarpējo saskarsmi, attieksmi, bailēm un nākotnes centieniem. Ipsos-MORI 2020. gadā veica pētījumu astoņās Eiropas valstīs (Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Rumānijā un Zviedrijā) un piecās valstīs, kas robežojas ar Vidusjūras dienvidu un austrumu krastu (Alžīrijā, Jordānijā, Libānā, Mauritānijā un Marokā).
Vairāk informācijas šeit https://www.annalindhfoundation.org/anna-lindh-intercultural-trends-survey-2020
Annas Lindas fonda 15 gadu darba pārskats ir klāt!
2020. gada novembrī
Par godu Barselonas procesa 25. gadadienai, 2020. gada 28. novembrī, tajā pašā dienā, kad 1995. gadā tika parakstīta Barselonas deklarācija, Annas Lindas fonds iepazīstina ar Annas Lindas 15 gadu darba pārskatu par galvenajiem sasniegumiem sadarbībā ar nacionālajiem tīkliem un partneriem.
Pēdējo 15 gadu laikā un kā pirmā iestāde, kas izveidota Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros, ALF ir atbalstījis reģiona mēroga iniciatīvas un kampaņas jaunatnes, izglītības, plašsaziņas līdzekļu, kultūras, dzimumu līdztiesības un starpkultūru pētniecības jomā, koncentrējot savu darbību tur, kur vairāk ir nepieciešams iestāties par dialogu. Iesaistot savās programmās tūkstošiem pilsoniskās sabiedrības orgnaizāciju un uzņemoties starpkultūru dialoga veicinātāja lomu, fonds ir kļuvis par vienu no uzticamākajām iestādēm, kas strādā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības labā un tās ietvaros.
Vairāk informācijas šeit: https://www.annalindhfoundation.org/resources/publications/anna-lindh-15-years-review
Annas Lindes fonda Francijas, Lietuvas un Latvijas tīklu koordinatores piedalās Eiropas un Vidusjūras Sieviešu dialoga forumu Ammānā, Jordānijā
2019. gada septembrī
Diskusijās par sieviešu lomu sabiedrībā, tās izglītošanā un starpkultūru dialoga veidošanā divu dienu garumā norisinājās Ammānā, pēc Annas Lindes fonda Jordānijas tīkla un UNESCO Jordānijas nacionālās komisijas aicinājuma. Aktīvās Vidusjūras un Baltijas jūras Annas Lindes fonda tīklu koordinatores dalījās savā pieredzē un piedāvāja starptautiskus risinājumus investīcijām sievietēs. Inete Ielīte, Annas Lindas fonda latvijas tīkla koordinatore kā vienu no būtiskākajiem risinājumiem piedāvāja attīstīt starptautisku mentoringa programmu. Pasākuma patronese bija Viņas Karaliskā Augstība Princese Rima Ali.
Horvātijā notiks Vidusjūras forums
2019.gada maijs
Horvātijas Republikas Ārlietu un Eiropas lietu ministrija un Annas Lindas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kultūras dialoga fonds ir uzsākuši jaunu sadarbības posmu starpkultūru dialoga un publiskās diplomātijas veicināšanā Vidusjūras reģionā. Abas iestādes kopā ar Horvātijas Nacionālo pilsoniskās sabiedrības attīstības fondu ir līdzorganizācijas Annas Lindas fonda 4. Vidusjūras forumā (MedForum2020), kas notiks no 2020. gada 2. līdz 5. aprīlim Šibenikā, Horvātijā.
Annas Lindes fonda Latvijas tīkla koordinatore Inete Ielīte strādā foruma Vadības grupā kopā ar Horvātijas, Libānas, Palestīnas, Spānijas, Turcijas un Zviedrijas tīklu koordinatoriem. Vadības komiteja strādās pie Foruma sagatavošanas par šādām tēmām - jaunatne, sievietes, starpkultūru pilsētas, mediji un kultūra.
Vairāk informācijas šeit: https://www.annalindhfoundation.org/about-medforum-2020
Latvijas Annas Lindes fonda tīkls uzņem deviņu valstu kultūras un sieviešu organizāciju pārstāves
2019. gada aprīlis
Lai veicinātu sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, mākslas organizācijām, kas strādā ar sieviešu tiesību jautājumiem un radošajām sievietēm, Annas Lindes fonda Zviedrijas un Latvijas tīklu koordinatoru vadībā tika īstenots starptautisks mākslas forums un dzimumu līdztiesības kompetenču celšanas semināri.
ArtGora forums tiek organizēts projekta “Creative industries for an Equal Baltic (CIEB)” ietveors, kas ir reģionāla sadarbība starp vairākiem partneriem no Baltijas jūras reģiona BSR (Igaunija, Latvija, Lietuva, Zviedrija un Vācija) un Austrumu partnerības valstīm (Gruzija un Ukraina), ceļot viņu kapacitāti dialoga veidošanai, dzimumu līdztiesības veicināšanai un radošumam.
ArtGora forums attīstās kā reģionāla platforma mākslas aktīvistiem un kultūras profesionāļiem, kas strādās, lai palielinātu informētību par dzimumu nevienlīdzību taisnīgākai sabiedrībai Baltijas jūras reģionā un Austrumu partnerības valstīs, jo īpaši Gruzijā un Ukrainā.
