Mājaslapa šobrīd ir izstrādes stadijā un informācija tiek papildināta
Burtu izmērs
100% 150% 200%
Sieviešu organizāciju koordinācija
Latvijā - Eiropai un pasaulei

Sievietes veselības veicināšana

01.07.2021.

Pirmie redzamie panākumi sadarbībā ar valsts pārvaldi, sieviešu NVO tīkls turpina kampaņu krūts rekonstrukcijas atbalstam

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls sadarbībā ar pacientu organizācijām, ārstiem un medicīnas darbinieku organizācijām, kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu vienojušies par valsts atbalstu krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai. 

12 755 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” šī gada pavasarī jau vienbalsīgi atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisija. Tagad, pēc sadarbībā atrastā risinājuma, politikas iniciatīva nonāks Finanšu ministrijā, pēc tam valdībā un Saeimā.

2022., 2023. un 2024. gada budžetā plānots atvēlēt 662 580 euro ik gadu, turpinot finansējumu pēc šī perioda beigām kā daļu no valsts veselības budžeta. 

Katru gadu Latvijā pie ārstiem nonāk vairāk nekā 200 sievietes ar diagnozi “krūts vēzis”. Ja nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tad vai kopā ar to vai pēc papildus ārstēšanās kursa, daļai sieviešu pilnvērtīgas dzīves kvalitātes atjaunošanai nepieciešams veikt krūts rekonstrukciju. Turklāt vairāk nekā divi tūkstoši sieviešu, kas jau iepriekšējos gados uzveikušas krūts vēzi un kam veikta krūts mastektomija, tagad gaida savu kārtu krūts rekonstrukcijai, tā kā jau kopš 2009.gada krīzes šīm operācijām valsts budžeta nauda tika gandrīz pilnībā noņemta un “pazuda” kopējā veselības budžetā. 

Šobrīd vēža pacientes ir cerību pilnas, jo Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāves, regulāri tiekoties ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, vienojušās par vairākām būtiskām lietām krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanai un sakārtošanai: pirmkārt, valsts veselības budžetā tiks īpaši iezīmēti līdzekļi krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai; otrkārt, tiks skaidri noteiktas tās medicīnas iestādes Latvijā –  Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Mikroķirurģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca -, kurās pacientes varēs vērsties, lai saņemtu palīdzību, un informācija par krūts rekonstrukcijas programmas pieejamību tiks nodrošināta šo iestāžu mājas lapās un pieejama Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā. Treškārt, mērķprogrammā būs paredzēti līdzekļi, lai varētu veikt konkrētai pacientei piemērotākās manipulācijas, nevis tikai lētākās, atbilstoši jau spēkā esošajām vadlīnijām.

Programmas īstenošanai  ik gadus nepieciešami līdzekļi, un par šo summu varēs palīdzēt līdz 250 jaunām krūts vēža pacientēm gadā un sniegt iespējami daudz atbalsta tām sievietēm, kas jau gaida krūts rekonstrukciju gadiem.

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja, atzīst: “Mēs saņemam lielu atbalstu no sabiedrības, pacienšu biedrībām, ierēdņiem un tiesībsarga, un arī ministrija solījusi atrast risinājumu šai samilzušajai problēmai. Gaidot veselības ministra jauno politikas iniciatīvu, Latvijas krūts vēža pacientes, viņu ģimenes un tuvinieki, kā arī mediķi ir cerību pilni, ka valdība atradīs iespēju, lai, nekavējoties palīdzētu visām Latvijas krūts vēža pacientēm atgriezties pilnvērtīgā dzīvē! Latvijas Republika ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksātas krūšu rekonstrukcijas programmas. Lielisks uzmundrinājums mums nāk no Eiropas Savienības sieviešu organizāciju apvienībām, ar kurām sadarbojamies. Lai atbalstītu Latvijas sievietes un motivētu Latvijas valdību steidzamai pievērsties šī jautājuma risināšanai - pilnā apjomā atjaunot Latvijā krūšu rekonstrukcijas programmu, - uz Latviju ceļos atbalsta vēstules no valstīm, kurās šādas operācijas ir valsts apmaksātas.”

Krūts vēža pacientes atbalsta arī tiesībsargs Juris Jansons, kas mudināja 26. aprīlī tikšanās reizē ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, vēža pacienšu organizācijām, ārstiem un ierēdņiem, mudināja valdību šo jautājumu risināt nekavējoties, nevis gaidīt un atlikt uz nākamo gadu. 

Pērnā gada nogalē labdarības kampaņas ietvaros Latvijas Mikroķirurģijas centra ārsti labdarības akcijas ietvaros bezmaksas konsultēja vairāk nekā 100 Latvijas sievietes, kuram operācija ir nepieciešama nekavējoties  un veica bezmaksas krūts rekonstrukcijas septiņām sievietēm, sniedzot iespēju atjaunot savu ārējo izskatu, atbrīvoties no psiholoģiskā un fiziskā diskomforta. “Pateicoties labdarības akcijai pirmo reizi mūsu valsts vēsturē Latvijas  krūts vēža pacientes apvienojās, lai aizstāvētu savas tiesības, iesniedzot kolektīvu vēstuli Veselības Ministrijai un Tiesībsargam ar aicinājumu atjaunot krūšu rekonstrukciju programmu. Daudzas pacientes atklāti dalījās savos dzīvesstāstos, video aicinājumā citām sievietēm stāstot, ka no vēža nav jābaidās un, ka krūšu rekonstrukcija ļauj atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Pacientes vairs nepiekrīt pieņemt situāciju, un tas ir neapšaubāmi pārmaiņu priekšnesis”, stāsta Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Dr. med. Kalvis Pastars. 

Uzziņai:

Krūts rekonstruktīvās operācijas par valsts budžeta līdzekļiem Latvijā tika veiktas no 2000. gada līdz 2009. gada jūnijam. Pēdējos 12 gadus katru gadu Latvijā tiek veiktas vairāk nekā 500 mastektomijas jeb krūts noņemšanas operācijas. Ap 2015. gadu slimnīcas atsāka veikt valsts apmaksātas vienmomenta krūts rekonstrukcijas, bet pacientēm pašām bija jāiegādājas gan audu espanders, gan krūts implants, jo valsts neapmaksāja implantu vērtību.  Savukārt pacientēm, kurām bija nepieciešama atliktā krūts rekonstrukcija, šāds pakalpojums nebija pieejams vispār. Tāpat pakalpojums nebija pieejams sievietēm, kuras nevarēja atļauties samaksāt par audu espanderu un krūts implantu, jo implanta cena sasniedz 500 euro. 

Iepriekš minētie atsevišķie gadījumi ir tās pacientes, kurām vienas operācijas laikā ir iespējams veikt krūts mastektomiju un krūts rekonstrukciju ar implantu. Taču, ja pēc krūts mastektomijas ir nepieciešama papildus ķīmijterapija vai staru terapija, tad vienas operācijas laikā nevar veikt krūts mastektomiju un rekonstrukciju. Šajos gadījumos krūts rekonstrukcijas operācija būtu jāveic pēc ķīmijterapijas vai staru terapijas pabeigšanas. Taču šādas rekonstrukcijas operācijas pacientēm nav pieejamas vispār.   

Pat tad, ja sievietes rīcībā ir naudas līdzekļi implanta apmaksai, un ir iespējams rekonstrukciju veikt vienlaikus ar mastektomiju, pašreizējie krūts rekonstrukcijas operāciju apmaksas noteikumi būtiski un nepiedodami ierobežo pacientu iespējas saņemt savlaicīgas un medicīniskām indikācijām atbilstošas krūts rekonstrukcijas. Sievietēm pēc krūts mastektomijas joprojām vai nu netiek vispār veikta krūts rekonstrukcija, vai, ja tiek veikta krūts rekonstrukcija, tad tiek izmantotas lētākās un salīdzinoši vienkāršākās rekonstrukcijas metodes, nevis uz vadlīnijām balstītas atbilstošās metodes ar labu rezultātu ilgstošā laika periodā. 

Latvijā 2011. gadā tika apstiprinātas krūšu rekonstrukciju vadlīnijas, kas joprojām ir spēkā. Pašreizējie manipulāciju tarifi un apmaksas noteikumi neļauj ārstniecības iestādēm veikt krūšu rekonstrukcijas, balstoties uz apstiprināto un spēkā esošo vadlīniju priekšrakstiem, jo valsts budžets apmaksā tikai un vienīgi rekonstrukcijas ar implantu, turklāt neapmaksājot pašus implantus. Taču jāņem vērā, ka vienai lielai daļai sieviešu, kurām veikta staru terapija, krūts rekonstrukcija ar implantu nemaz nav piemērota un jau sākotnēji ir pilnīgi skaidrs, ka šādas rekonstrukcijas operācijas rezultāts būs pilnīgi nederīgs, jo audi pēc staru terapijas nesaturēs implantu un tas, vārda tiešā nozīmē, kritīs laukā. Tāpēc šīm sievietēm veikt krūts rekonstrukciju ar implantu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā ir valsts budžeta naudas pilnīgi nelietderīga iztērēšana, jo pēc staru terapijas rētas dzīst ļoti slikti, implants rada audu izgulējumu un tā rezultātā šīm sievietēm ir jāveic papildus viena vai divas operācijas. Līdz ar to šai daļai sieviešu pēc krūts onkoloģiskās mastektomijas ir jāveic rekonstrukcijas ar rotētu vai mikrovaskulāru audu lēveri. Šāda krūts rekonstrukcija izmaksā dārgāk par rekonstrukciju ar implantu – aptuveni no četriem līdz astoņiem tūkstošiem euro. Krūts rekonstrukcijām ar rotētu vai mikrovaskulāru audu lēveri valsts kopš 2009.gada naudu vispār nav iedalījusi.

12 gadus pēc kārtas nefinansējot pietiekamā apjomā krūts rekonstrukciju mastektomijas gadījumos, vēža pacientēm ir jāizdod vēl lielāki līdzekļi psihisku slimību ārstēšanai, kā arī muskulatūras un asinsrites slimību ārstēšanai, jo krūts mastektomija bez rekonstrukcijas sievietēm ļoti bieži izraisa nepareizu stāju. Savukārt, nepareiza stāja ir cēlonis skeleta deformācijai, muskulatūras un asinsrites slimībām. Bez tam mugurkaula deformācija rezultējās arī ar nervu saknīšu kompresiju, lielo locītavu (gūžas, ceļgalu, pēdas) progresējošu deformāciju un laika gaitā rada invaliditāti un būtisku darba spēju samazināšanos. Krūts neesamība sievietēm rada psiholoģisku pārdzīvojumu, attīsta depresiju, kas noved pie sociālās izolācijas. Līdz ar to abi šie faktori - ķermeņa un gara traucējumi, agri vai vēlu noved līdz invaliditātei un palielina to cilvēku skaitu, kurus jāuztur valstij. Rodoties fiziskiem un emocionāli garīgiem traucējumiem, pacientes valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā tad, ja šīm pacientēm valsts savlaicīgi apmaksātu krūts pareizu rekonstrukciju.

# # #

Kontaktinformācija:

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja

Kontakti:  tālrunis 29493300; e-pasts: inete.ielite@bernuforums.lv

Dalība starptautiskās organizācijās
Finansētāji
Sadarbības partneri
Dalība starptautiskās organizācijās
Finansētāji
Sadarbības partneri